Elektroenerģija ir galvenais enerģijas avots, ko iegūst cilvēki, un motors ir paredzēts, lai pārveidotu elektrisko enerģiju mehāniskajā enerģijā, kas rada jaunu izrāvienu elektroenerģijas izmantošanā. Mūsdienās motors ir bijusi izplatīta mehāniska ierīce cilvēku ražošanā un darbā. Līdz ar motora attīstību ir parādījušies dažādi motoru veidi atkarībā no pielietojuma gadījumiem un veiktspējas. Šodien mēs iepazīstināsim ar motoru klasifikāciju.
1. Klasifikācija pēc darba barošanas avota
Atkarībā no motora darba barošanas avota to var iedalīt līdzstrāvas motorā un maiņstrāvas motorā. Maiņstrāvas motors tiek iedalīts arī vienfāzes motorā un trīsfāžu motorā.
2. Klasifikācija pēc struktūras un darbības principa
Atbilstoši konstrukcijai un darbības principam motorus var iedalīt asinhronajos motoros un sinhronajos motoros. Sinhronos motorus var iedalīt arī elektriskās ierosmes sinhronajos motoros, pastāvīgā magnēta sinhronajos motoros, reluktances sinhronajos motoros un histerēzes sinhronajos motoros.
Asinhronos motorus var iedalīt indukcijas motoros un maiņstrāvas komutācijas motoros. Indukcijas motorus iedala trīsfāžu indukcijas motoros, vienfāzes indukcijas motoros un ēnotā pola indukcijas motoros. Maiņstrāvas komutācijas motorus iedala vienfāzes virknes ierosmes motoros, maiņstrāvas/līdzstrāvas divējāda lietojuma motoros un atgrūšanas motoros.
Pēc struktūras un darbības principa līdzstrāvas motorus var iedalīt bezkontaktu līdzstrāvas motoros un bezkontaktu līdzstrāvas motoros. Bezkontaktu līdzstrāvas motorus var iedalīt elektromagnētiskajos līdzstrāvas motoros un pastāvīgā magnēta līdzstrāvas motoros. Elektromagnētiskie līdzstrāvas motori tiek iedalīti virknes ierosmes līdzstrāvas motoros, paralēlās ierosmes līdzstrāvas motoros, atsevišķas ierosmes līdzstrāvas motoros un saliktās ierosmes līdzstrāvas motoros; pastāvīgā magnēta līdzstrāvas motori tiek iedalīti retzemju pastāvīgā magnēta līdzstrāvas motoros, ferīta pastāvīgā magnēta līdzstrāvas motoros un alumīnija niķeļa kobalta pastāvīgā magnēta līdzstrāvas motoros.
Motoru atbilstoši tā funkcijai var iedalīt piedziņas motorā un vadības motorā; pēc elektriskās enerģijas veida to iedala līdzstrāvas motorā un maiņstrāvas motorā; pēc motora ātruma un jaudas frekvences attiecības to var iedalīt sinhronajā motorā un asinhronajā motorā; pēc jaudas fāžu skaita to var iedalīt vienfāzes motorā un trīsfāžu motorā. Nākamajā rakstā mēs turpināsim iepazīstināt ar motoru klasifikāciju.
Pakāpeniski paplašinoties motoru pielietojuma jomai, lai pielāgotos lielākam skaitam gadījumu un darba vides, ir izstrādāts arī plašs motoru veidu klāsts, kas piemēroti dažādiem darba apstākļiem. Lai motori būtu piemēroti dažādiem darba apstākļiem, tiem ir īpašs dizains, struktūra, darbības režīms, ātrums, materiāli utt. Šajā rakstā mēs turpināsim iepazīstināt ar motoru klasifikāciju.
1. Klasifikācija pēc ieslēgšanas un darbības režīma
Atbilstoši iedarbināšanas un darbības režīmam motoru var iedalīt kondensatora iedarbināšanas motorā, kondensatora iedarbināšanas darbības motorā un dalītās fāzes motorā.
2. Klasifikācija pēc lietošanas veida
Atkarībā no motora mērķa to var iedalīt piedziņas motorā un vadības motorā.
Piedziņas motori tiek iedalīti elektroinstrumentu motoros (ieskaitot urbšanas, pulēšanas, slīpēšanas, rievu veidošanas, griešanas, urbšanas un citus instrumentus), sadzīves tehnikas motoros (ieskaitot veļas mazgājamās mašīnas, elektriskos ventilatorus, ledusskapjus, gaisa kondicionierus, magnetofonus, videomagnetofonus, DVD atskaņotājus, putekļsūcējus, kameras, matu žāvētājus, elektriskos skuvekļus utt.) un citu vispārīgu mazo mehānisko iekārtu motoros (ieskaitot dažādas mazas darbmašīnas). Mazo mašīnu, medicīnas instrumentu, elektronisko instrumentu utt. vadības motori tiek iedalīti soļu motoros un servo motoros.
3. Klasifikācija pēc rotora struktūras
Saskaņā ar rotora struktūru motoru var iedalīt būra indukcijas motorā (agrāk pazīstams kā vāveres būra indukcijas motors) un tinuma rotora indukcijas motorā (agrāk pazīstams kā tinuma indukcijas motors).
4. Klasifikācija pēc darbības ātruma
Atkarībā no darbības ātruma motorus var iedalīt ātrgaitas motoros, zema ātruma motoros, nemainīga ātruma motoros un ātruma regulēšanas motoros. Zema ātruma motorus iedala reduktoru motoros, elektromagnētiskās reduktora motoros, griezes momenta motoros un spīļveida polu sinhronajos motoros. Ātruma regulēšanas motorus var iedalīt pakāpeniska nemainīga ātruma motoros, bezpakāpju nemainīga ātruma motoros, pakāpeniska mainīga ātruma motoros un bezpakāpju mainīga ātruma motoros, kā arī elektromagnētiskos ātruma regulēšanas motoros, līdzstrāvas ātruma regulēšanas motoros, PWM mainīgas frekvences ātruma regulēšanas motoros un pārslēdzamās reluktances ātruma regulēšanas motoros.
Šīs ir atbilstošās motoru klasifikācijas. Kā izplatīta mehāniska ierīce cilvēku darbam un ražošanai, motora pielietojuma joma kļūst arvien plašāka un ekstremālāka. Lai to varētu izmantot dažādos gadījumos, ir izstrādāti dažādi jauni motoru veidi, piemēram, augstas temperatūras servomotori. Tiek uzskatīts, ka nākotnē motoram būs lielāks tirgus.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 8. septembris
