Nesen daudzas valstis ir secīgi paaugstinājušas savus atjaunojamās enerģijas attīstības mērķus. Eiropā Itālija ir paaugstinājusi savu atjaunojamās enerģijas attīstības mērķi līdz 64% līdz 2030. gadam. Saskaņā ar Itālijas nesen pārskatīto klimata un enerģētikas plānu līdz 2030. gadam Itālijas atjaunojamās enerģijas uzstādītās jaudas attīstības mērķis tiks palielināts no 80 miljoniem kilovatu līdz 131 miljonam kilovatu, fotoelektriskās un vēja enerģijas uzstādītajai jaudai sasniedzot attiecīgi 79 miljonus kilovatu un 28,1 miljonu kilovatu. Portugāle ir paaugstinājusi savu atjaunojamās enerģijas attīstības mērķi līdz 56% līdz 2030. gadam. Saskaņā ar Portugāles valdības cerībām, valsts atjaunojamās enerģijas uzstādītās jaudas attīstības mērķis līdz 2030. gadam tiks palielināts no 27,4 miljoniem kilovatu līdz 42,8 miljoniem kilovatu. Fotoelektriskās un vēja enerģijas uzstādītā jauda sasniegs attiecīgi 21 miljonu kilovatu un 10,4 miljonus kilovatu, un elektrolītisko elementu uzstādīšanas mērķis tiks palielināts līdz 5,5 miljoniem kilovatu. Paredzams, ka atjaunojamās enerģijas attīstībai Portugālē būs nepieciešamas 75 miljardu eiro investīcijas, un finansējumu galvenokārt nodrošinās privātais sektors.
Tuvajos Austrumos Apvienotie Arābu Emirāti nesen paziņoja par savu jaunāko valsts enerģētikas stratēģiju, kas plāno līdz 2030. gadam divkāršot atjaunojamās enerģijas ražošanu. Šajā periodā valsts ieguldīs aptuveni 54,44 miljardus ASV dolāru atjaunojamajā enerģijā, lai apmierinātu pieaugošo enerģijas pieprasījumu iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ. Šī stratēģija ietver arī jaunu valsts ūdeņraža enerģijas stratēģiju un valsts elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju tīkla izveidi, kā arī politiku elektrotransportlīdzekļu tirgus regulēšanai.
Āzijā Vjetnamas valdība nesen apstiprināja Vjetnamas astoto enerģētikas attīstības plānu (PDP8). PDP8 ietver Vjetnamas elektroenerģijas attīstības plānu līdz 2030. gadam un tā perspektīvas līdz 2050. gadam. Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju PDP 8 prognozē, ka atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvars līdz 2030. gadam sasniegs 30,9% līdz 39,2% un līdz 2050. gadam - 67,5% līdz 71,5%. 2022. gada decembrī Vjetnama un IPG (Starptautiskās partnerības grupas locekļi) publicēja kopīgu paziņojumu par "Godīgas enerģijas pārejas partnerību". Nākamo trīs līdz piecu gadu laikā Vjetnama saņems vismaz 15,5 miljardus ASV dolāru, kas tiks izmantoti, lai palīdzētu Vjetnamai paātrināt pāreju no oglēm uz tīru enerģiju. PDP 8 ierosina, ka, ja tiks pilnībā īstenota “Godīgas enerģijas pārejas partnerība”, atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvars Vjetnamā līdz 2030. gadam sasniegs 47%. Malaizijas Ekonomikas ministrija ir paziņojusi par atjaunojamās enerģijas attīstības mērķu atjaunināšanu, kas paredz līdz 2050. gadam veidot aptuveni 70% no valsts elektroenerģijas struktūras, vienlaikus novēršot pārrobežu tirdzniecības šķēršļus atjaunojamajai enerģijai. Malaizijas 2021. gadā noteiktais atjaunojamās enerģijas attīstības mērķis ir veidot 40% no elektroenerģijas struktūras. Šis atjauninājums nozīmē, ka valsts uzstādītā atjaunojamās enerģijas jauda no 2023. līdz 2050. gadam palielināsies desmitkārtīgi. Malaizijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka, lai sasniegtu jaunos attīstības mērķus, ir nepieciešamas aptuveni 143 miljardu ASV dolāru investīcijas, kas ietver arī tīkla infrastruktūru, enerģijas uzkrāšanas sistēmas integrāciju un tīkla sistēmas ekspluatācijas izmaksas.
Globālā perspektīvā valstis arvien vairāk novērtē un nepārtraukti palielina savas investīcijas atjaunojamās enerģijas jomā, un izaugsmes impulss saistītajās jomās ir acīmredzams. Šī gada pirmajā pusē Vācija pievienoja rekordlielu 8 miljonu kilovatu saules un vēja enerģijas uzstādīto jaudu. Pateicoties sauszemes vēja un saules enerģijas ražošanai, atjaunojamā enerģija sedz 52% no Vācijas elektroenerģijas pieprasījuma. Saskaņā ar iepriekšējo Vācijas enerģētikas plānu līdz 2030. gadam 80% no tās enerģijas piegādes nāks no atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, saules, vēja, biomasas un hidroenerģijas.
Saskaņā ar jaunāko Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumu, pastiprināts politikas atbalsts, pieaugošās fosilā kurināmā cenas un pieaugošā uzmanība enerģētiskās drošības jautājumiem veicina fotoelektriskās un vēja enerģijas ieviešanu. Paredzams, ka globālā atjaunojamās enerģijas nozare 2023. gadā paātrinās attīstību, un paredzams, ka jaunā uzstādītā jauda palielināsies gandrīz par trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un vislielāko izaugsmi piedzīvos fotoelektrisko un vēja enerģijas iekārtu ražošana. Paredzams, ka 2024. gadā kopējā atjaunojamās enerģijas uzstādītā jauda pasaulē pieaugs līdz 4,5 miljardiem kilovatu, un šī dinamiskā izaugsme notiek lielākajos tirgos visā pasaulē, tostarp Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Indijā un Ķīnā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka šogad saules enerģijas nozarē ieplūdīs 380 miljardi ASV dolāru globālu investīciju, pirmo reizi pārsniedzot investīcijas naftas nozarē. Paredzams, ka līdz 2024. gadam fotoelektriskās nozares ražošanas jauda vairāk nekā divkāršosies. Papildus liela mēroga fotoelektrisko spēkstaciju būvniecībai vairākos pasaules reģionos, arī maza mēroga fotoelektriskās enerģijas ražošanas sistēmas uzrāda strauju izaugsmes tendenci. Vēja enerģijas jomā, tā kā iepriekš epidēmijas laikā atliktie vēja enerģijas projekti turpina virzīties uz priekšu, globālā vēja enerģijas ražošana šogad ievērojami atjaunosies, pieaugot par aptuveni 70% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus atjaunojamās enerģijas, piemēram, saules un vēja enerģijas, ražošanas izmaksas kļūst arvien zemākas, un arvien vairāk valstu apzinās, ka atjaunojamās enerģijas attīstīšana ir ne tikai labvēlīga klimata pārmaiņu apkarošanai, bet arī sniedz svarīgus risinājumus enerģētiskās drošības jautājumu risināšanā.
Tomēr jāatzīmē arī tas, ka jaunattīstības valstīs joprojām pastāv liela ilgtspējīgas enerģijas investīciju nepilnība. Kopš Parīzes nolīguma pieņemšanas 2015. gadā starptautiskās investīcijas atjaunojamajā enerģijā līdz 2022. gadam ir gandrīz divkāršojušās, taču lielākā daļa no tām ir koncentrētas attīstītajās valstīs. 5. jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference publicēja 2023. gada Pasaules investīciju ziņojumu, kurā norādīts, ka globālās investīcijas atjaunojamajā enerģijā 2022. gadā ir uzrādījušas spēcīgus rezultātus, taču tās joprojām ir jāuzlabo. Investīciju deficīts ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir sasniedzis vairāk nekā 4 triljonus ASV dolāru gadā. Jaunattīstības valstu investīcijas ilgtspējīgā enerģijā atpaliek no pieprasījuma pieauguma. Tiek lēsts, ka jaunattīstības valstīm ik gadu ir nepieciešami aptuveni 1,7 triljoni ASV dolāru atjaunojamās enerģijas investīciju, taču 2022. gadā tās piesaistīja tikai 544 miljardus ASV dolāru. Arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra savā 2023. gada Pasaules enerģijas investīciju ziņojumā pauda līdzīgu viedokli, norādot, ka globālās investīcijas tīrā enerģijā ir nelīdzsvarotas, un lielākā investīciju nepilnība rodas no jaunattīstības tirgiem un jaunattīstības valstīm. Ja šīs valstis nepaātrinās pāreju uz tīru enerģiju, globālā enerģētikas ainava saskarsies ar jaunām nepilnībām.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 29. decembris
