Maza mēroga hidroelektrostaciju (sauktu par mazo hidroelektrostaciju) ražošanai nav vienotas jaudas diapazona definīcijas un norobežojuma dažādās pasaules valstīs. Pat vienā un tajā pašā valstī dažādos laikos standarti nav vienādi. Parasti atkarībā no uzstādītās jaudas mazo hidroelektrostaciju var iedalīt trīs kategorijās: mikro, mazā un mazā. Dažās valstīs ir tikai viena kategorija, bet citās — divās kategorijās, kas ir diezgan atšķirīgas. Saskaņā ar manas valsts spēkā esošajiem noteikumiem par mazajām hidroelektrostacijām sauc hidroelektrostacijas ar uzstādīto jaudu, kas mazāka par 25 000 kW; par vidēja lieluma hidroelektrostacijām sauc hidroelektrostacijas ar uzstādīto jaudu, kas nav mazāka par 25 000 kW un mazāka par 250 000 kW; par liela mēroga hidroelektrostacijām sauc hidroelektrostacijas ar uzstādīto jaudu, kas lielāka par 250 000 kW; par liela mēroga hidroelektrostacijām sauc hidroelektrostacijas ar uzstādīto jaudu, kas lielāka par 250 000 kW.
Maza mēroga hidroelektrostaciju tehnoloģija Tehnoloģija, kas ūdens kinētisko enerģiju pārveido citās enerģijas formās, ir labi izveidots process, un gadsimtiem ilgi tā ir efektīvi izmantota elektroenerģijas ražošanai. Tāpēc daudzās valstīs, īpaši dažās mazāk attīstītās valstīs Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem enerģijas ražošanas veidiem. Tehnoloģija sākotnēji tika izstrādāta nelielā mērogā un apkalpoja vairākas kopienas ģeneratoru tuvumā, taču, zināšanām paplašinoties, tā ir ļāvusi ražot lielu apjomu enerģijas un to pārvadīt lielos attālumos. Liela mēroga hidroelektrostacijas izmanto plašus rezervuārus, kuriem nepieciešama īpašu dambju būvniecība, lai kontrolētu ūdens plūsmu, un šim nolūkam bieži vien ir jāizmanto lielas zemes platības. Tā rezultātā pieaug bažas par šādas attīstības ietekmi uz vidi un ekosistēmām. Šīs bažas, kā arī augstās pārvades izmaksas, ir atkal piesaistījušas interesi par maza mēroga hidroelektrostaciju ražošanu. Sākotnēji, šīs tehnoloģijas attīstības sākumposmā, elektroenerģijas ražošana nebija tās galvenais mērķis. Hidrauliskā enerģija galvenokārt tiek izmantota mehāniska darba veikšanai, lai paveiktu paredzētos uzdevumus, piemēram, ūdens sūknēšanu (gan sadzīves ūdensapgādei, gan apūdeņošanai), graudu malšanu un mehāniskas darbības rūpnieciskām darbībām.
Liela mēroga centralizētas hidroelektrostacijas ir izrādījušās dārgas un videi kaitīgas, izjaucot ekosistēmu līdzsvaru. Pieredze rāda, ka tās ir galvenais augsto pārvades izmaksu un no tā izrietošā lielā elektroenerģijas patēriņa avots. Bez tam Austrumāfrikā gandrīz nav upju, kas varētu ilgtspējīgi un stabili uzturēt šādas iekārtas, taču ir dažas mazas upes, kuras var izmantot neliela mēroga elektroenerģijas ražošanai. Šie resursi būtu jāizmanto efektīvi, lai nodrošinātu elektrību izkliedētām lauku mājsaimniecībām. Papildus upēm ir arī citi veidi, kā iegūt elektrību no ūdens resursiem. Piemēram, jūras ūdens siltumenerģija, plūdmaiņu enerģija, viļņu enerģija un pat ģeotermālā enerģija ir uz ūdens bāzes veidoti enerģijas avoti, kurus var izmantot. Izņemot ģeotermālo enerģiju un hidroelektroenerģiju, visu pārējo ar ūdeni saistīto enerģijas avotu izmantošana nav būtiski ietekmējusi globālo elektroapgādes sistēmu. Pat hidroenerģija, viena no vecākajām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, kas mūsdienās ir labi attīstīta un tiek izmantota plašā mērogā, veido tikai aptuveni 3% no pasaules kopējās elektroenerģijas ražošanas. Hidroenerģijas kā enerģijas avota potenciāls Āfrikā ir lielāks nekā Austrumeiropā un salīdzināms ar Ziemeļamerikas potenciālu. Diemžēl, lai gan Āfrikas kontinents ir pasaulē vadošais neizmantotā hidroenerģijas potenciāla ziņā, tūkstošiem iedzīvotāju joprojām nav piekļuves elektrībai. Hidroenerģijas izmantošanas princips ietver ūdens rezervuārā esošās potenciālās enerģijas pārveidošanu brīvi krītošā kinētiskajā enerģijā mehāniskam darbam. Tas nozīmē, ka iekārtai, kas uzglabā ūdeni, jāatrodas virs enerģijas pārveidošanas punkta (piemēram, ģeneratoram). Brīvās ūdens plūsmas daudzumu un virzienu galvenokārt kontrolē, izmantojot ūdensvadus, kas virza ūdens plūsmu uz vietu, kur notiek pārveidošanas process, tādējādi radot elektrību.1
Mazo hidroelektrostaciju loma un nozīme Enerģētika ir vadošā tautsaimniecības nozare. Enerģētika mūsdienās ir arī aktuāls jautājums mūsu valstī. Lauku elektrifikācija ir svarīgs lauksaimniecības modernizācijas aspekts, un valsts mazie hidroelektrostaciju resursi ir arī labs enerģijas avots lauku elektroenerģijas nodrošināšanai. Gadu gaitā ar valsts un vietējā līmeņa atbalstu ir mobilizēti dažādi spēki, ūdens resursu apsaimniekošana un elektroenerģijas ražošana ir cieši integrēta, un mazo hidroelektrostaciju ražošanas bizness ir sasniedzis strauju attīstību. Manas valsts mazie hidroelektrostaciju resursi ir diezgan bagāti. Saskaņā ar valsts organizēto lauku hidroelektrostaciju resursu apsekojumu (10 MW ≤ vienas stacijas uzstādītā jauda ≤ 50 MW), attīstāmais lauku hidroelektrostaciju apjoms valstī ir 128 miljoni kW, no kuriem tiek pārskatīts mazo hidroelektrostaciju resursu attīstāmais apjoms (virs 10 MW). Upju un 0,5 MW ≤ vienas stacijas uzstādītā jauda
Publicēšanas laiks: 2022. gada 15. septembris
